- Sarežģītas datu nozagšanas ierīces un pikšķerēšanas shēmas ir arvien grūtāk atklāt, radot miljardu dolāru lielus zaudējumus.
- EBT kartes, kurās tiek izmantotas magnētiskās svītras, ir īpaši neaizsargātas, un nozagto pabalstu atgūšana ir lēna.
- Krāpnieki izmanto sociālo inženieriju, mākslīgo intelektu un nelielas testa maksas, lai nozagtu karšu datus bez atklāšanas.
- Eksperti iesaka bezkontakta maksājumus, termināļu pārbaudi, PIN kodu aizklāšanu un regulāru kontu uzraudzību.
Krāpšanās ar bankas kartēm ir kļuvusi par nopietnu problēmu patērētājiem un finanšu iestādēm visā pasaulē. Nesenie iestāžu veiktie pasākumi ir atklājuši satraucošu sarežģītu datu nozagšanas ierīču un pikšķerēšanas shēmu pieaugumu, kas var iztukšot kontus dažu minūšu laikā. Vienīgi Slepenais dienests ir izmeklējis desmitiem gadījumu visā ASV, un Meksikā Comisión Nacional para la Protección y Defensa de los Usuarios de Servicios Financieros (Condusef) ziņoja par krāpšanas sūdzību skaita pieaugumu par 18 % 2026. gada pirmajos piecos mēnešos.
Šīs krāpniecības padara īpaši bīstamas tā, ka tās bieži vien paliek nepamanītas, līdz ir par vēlu. Daudzi upuri saprot, ka kaut kas nav kārtībā, tikai tad, kad pamana neatļautas maksas vai samazinās viņu konta atlikums. Lai gan neviens nav pilnībā pasargāts, noteiktas grupas, piemēram, tās, kas paļaujas uz elektronisko pabalstu pārskaitījumu (EBT) kartēm, ir pakļautas lielākam riskam, jo viņu kartēs joprojām tiek izmantota novecojusi magnētiskās joslas tehnoloģija, kas atvieglo to klonēšanu.
Pieaugošie karšu datu nozagšanas un pikšķerēšanas draudi
Datu nolasīšanas ierīces ir kļuvušas tik labi maskētas, ka pat drošības eksperti ir pārsteigti. Slepenais dienests nesen veica reidus simtiem veikalu Losandželosā un atrada ierīces, kas izskatījās tieši tāpat kā autentiski maksājumu termināļi, pat ar viltotām drošības hologrammām. Šīs ierīces var piestiprināt pie īstiem lasītājiem mazāk nekā divās sekundēs , un dažām pat ir bezvadu raidītāji, kas nosūta nozagtus datus tuvumā esošam noziedzniekam bez nepieciešamības atgūt ierīci. Saskaņā ar Slepenā dienesta datiem, viens datu nolasītājs var radīt līdz pat 1 miljonam ASV dolāru zagtu līdzekļu , un kopējās datu nolasīšanas izmaksas patērētājiem un finanšu iestādēm pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru gadā . Vien 2025. gadā tiesībaizsardzības iestādes visā valstī likvidēja vairāk nekā 400 nelegālus datu nolasītājus, un aģentūrai ir 32 aktīvas federālās izmeklēšanas 15 štatos.
Vienas Losandželosas operācijas laikā varas iestādes pārbaudīja 1,749 maksājumu termināļus 328 uzņēmumos un konfiscēja 16 skimerus, tādējādi novēršot potenciālus krāpšanas zaudējumus aptuveni 16.6 miljonu ASV dolāru apmērā . Tas parāda gan problēmas apmēru, gan nepieciešamību pēc pastāvīgas modrības.
Neaizsargāti mērķi: EBT un vecākas maksājumu tehnoloģijas
EBT kartes ir galvenais mērķis datu nozagšanai, jo daudzas no tām joprojām paļaujas uz magnētisko joslu, kuru var viegli klonēt. Krāpnieki var kopēt datus no joslas uz tukšu karti un, ja viņi iegūst arī PIN kodu, iztukšot kontu . Upuri bieži atklāj zādzību, mēģinot iegādāties pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces, un nozagto pabalstu atgūšana var ilgt nedēļas, atstājot ģimenes bez nepieciešamiem līdzekļiem. ASV Lauksaimniecības departamenta Pārtikas un uztura dienests ir atzinis pieaugošo krāpšanas gadījumu skaitu un sadarbojas ar štatiem, lai ieviestu ar mikroshēmām aprīkotas EBT kartes, taču pāreja notiek lēni. Līdz tam laikam miljoniem saņēmēju joprojām ir neaizsargāti.
Tiesībaizsardzības iestādes norāda, ka noziedzīgās grupas īpaši izvēlas vietas, kur EBT lietošana ir augsta, piemēram, pārtikas veikalus, kas pieņem valdības pabalstus. Ar dažām no šīm darbībām ir saistīta organizētā noziedzība, kas ceļo pa štatiem, lai uzstādītu nosūcējus un ātri pārvietotos tālāk.
Kā darbojas krāpnieki: no pikšķerēšanas līdz sociālajai inženierijai
Papildus datu nozagšanai pikšķerēšana un sociālā inženierija joprojām ir spēcīgi rīki karšu krāpšanai. Krāpnieki sūta e-pastus, īsziņas vai QR kodus, kas šķietami nāk no likumīgām bankām vai mazumtirgotājiem, tādējādi apmānot upurus, lai tie ievadītu savus akreditācijas datus. Nesenā gadījumā Spānijā banda izmantoja sociālo inženieriju, lai iegūtu verifikācijas kodus no klientiem, vienlaikus izliekoties par veikala apsardzi, ļaujot viņiem veikt lielus pirkumus. Pirms pieķeršanas viņi veica krāpnieciskus darījumus vairāk nekā 10 500 eiro vērtībā .
Mūsdienu krāpnieki izmanto arī mākslīgo intelektu, lai radītu reālistiskus ziņojumus un pat klonētu balsis, apgrūtinot maldināšanas atklāšanu. Viņi vāc personas datus no sociālajiem tīkliem, lai izstrādātu pārliecinošus uzbrukumus. Turklāt daži krāpnieki pirms lielāku summu izņemšanas testē nozagtus karšu datus ar nelielām maksām, kas bieži vien paliek nepamanītas.
Spānijas Civilā gvarde ir brīdinājusi par shēmu, kurā neatļautas maksas tiek iekasētas ar ļoti nelielām summām, lai noskaidrotu, vai karte ir aktīva, un pēc tam strauji pieaug. Tāpēc ir svarīgi regulāri pārbaudīt bankas izrakstus .
Ekspertu ieteikumi, kā sevi pasargāt
Lai nekļūtu par upuri, eksperti iesaka ievērot dažus vienkāršus piesardzības pasākumus. Kad vien iespējams, izmantojiet bezkontakta maksājumus vai mobilos makus, jo tos ir daudz grūtāk pārtvert skimmeriem. Pirms kartes ievietošanas pārbaudiet termināli, vai tajā nav vaļīgu detaļu, neparastas formas vai viltošanas pazīmju. Ievadot PIN kodu, aizsedziet to ar roku un nelietojiet termināli, kas izskatās bojāts vai aizdomīgs.
Iestatiet brīdinājumus savā bankā vai kartes izdevējā, lai saņemtu reāllaika paziņojumus par katru darījumu. Ja pamanāt kādu nepazīstamu darbību, nekavējoties sazinieties ar savu finanšu iestādi, izmantojot numuru, kas norādīts jūsu kartē vai oficiālajā lietotnē. EBT lietotājiem ir īpaši svarīgi regulāri pārskatīt sava konta vēsturi, mainīt PIN kodu vismaz reizi mēnesī un nekad neizpaust savu PIN kodu vai kartes numuru nevienam, kas ar jums sazinās negaidīti.
Tāpat esiet piesardzīgs pret nevēlamiem ziņojumiem, kas spiež jūs rīkoties ātri, piemēram, brīdinājums par bloķētu kontu vai aizdomīgu maksājumu. Vienmēr pārbaudiet autentifikāciju, apmeklējot tieši savas bankas oficiālo tīmekļa vietni vai lietotni. Ja iespējams, iespējojiet divfaktoru autentifikāciju, atjauniniet savas ierīces un lejupielādējiet lietotnes tikai no oficiāliem veikaliem. Ja kļūstat par upuri, ziņojiet par to savai bankai un attiecīgajām iestādēm un saglabājiet visus pierādījumus.
Tā kā karšu krāpniecība kļūst arvien sarežģītāka, labākā aizsardzība ir informētība. Šo krāpniecību ietekme sniedzas tālāk par finansiāliem zaudējumiem, vissmagāk skarot visneaizsargātākos lietotājus. Ieviešot gudrus ieradumus un saglabājot modrību, jūs varat ievērojami samazināt risku un palīdzēt aizsargāt savu grūti nopelnīto naudu.